Home > ELWIND

ELWIND

Paredzams, ka ELWIND atkrastes vēja parks palielinās energoapgādes drošību, padarīs elektroenerģijas cenas pieejamākas un nodrošinās vietējās izcelsmes zaļo enerģiju. Tas arī veicinās konkurētspēju, sekmējot jaunu nozaru attīstību.

ELWIND ir Latvijas un Igaunijas kopīgi pārvaldīts pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projekts Baltijas jūrā.

Tas ir vērienīgs, atjaunojamās enerģijas projekts, kas nodrošinās lielāku enerģētisko neatkarību un drošību reģionā, pieejamākas enerģijas cenas, veicinās izmaksu samazinājumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Pāreja uz atjaunojamo enerģiju radīs jaunas izaugsmes perspektīvas un veicinās abu valstu kopējo labklājību.

Vides un drošības apsvērumi nosaka, ka enerģijas iegūšanai ir nepieciešama jauna pieeja. Atkrastes vēja enerģijas attīstība ir videi un cilvēkiem draudzīgs veids, kā ražot zaļāku enerģiju par pieejamu cenu un palielināt reģiona enerģētisko neatkarību.

ELWIND pieeja

ELWIND projekts tiek īstenots, lai stiprinātu reģionālo enerģijas tirgu, investējot atkrastes vēja elektroenerģijas ražošanā kā arī hibrīdtīkla savienojumā starp Latviju un Igauniju.

Projekts palīdzēs palielināt kopējo reģionālo un Eiropas enerģētisko autonomiju, sniedzot ieguldījumu integrēta un sinhronizēta Eiropas elektroenerģijas tirgus attīstībā.

Saskaņā ar ELWIND projekta plānu īstenotājvalstis organizē visus nepieciešamos sagatavošanās darbus – plānošanu, pētījumus un atļauju izsniegšanu atkrastes teritorijām. Savukārt atļaujas tīkla pieslēgumam un tā nosacījumiem komersanti varēs iegādāties publiskās izsolēs. Šādā veidā īstenotājvalstis mazinās riskus nodrošinot/sniedzot lielāku pārliecību privātajiem attīstītājiem par vēja parku būvniecību/attīstību norādītajās teritorijās.

ELWIND projekts jau ir labi pazīstams ārpus Igaunijas un Latvijas gan uzņēmēju aprindās, gan ES līmeņa lēmumu pieņēmēju vidū. ELWIND tiek uzskatīts par piemēru jauna veida pārrobežu sadarbībai starp ES dalībvalstīm, demonstrējot kaimiņvalstu apņemšanos attīstīt atkrastes vēja parkus kā ilgtspējīgus atjaunojamās enerģijas avotus.

ELWIND projekts jau ir labi pazīstams ārpus Latvijas un Igaunijas gan uzņēmēju aprindās, gan ES līmeņa lēmumu pieņēmēju vidū. ELWIND tiek uzskatīts par piemēru jauna veida pārrobežu sadarbībai starp ES dalībvalstīm, demonstrējot kaimiņvalstu apņemšanos attīstīt atkrastes vēja parkus kā ilgtspējīgus atjaunojamās enerģijas avotus.

Kāpēc nepieciešams ELWIND

ELWIND projekts veicinās reģionālās atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas apjomus un uzlabos atvērtā elektroenerģijas tirgus darbību. Pašlaik ELWIND projekts ir nozīmīgāks nekā jebkad iepriekš. Šī brīža ģeopolitiskā un enerģijas tirgus situācija, kā arī klimata pārmaiņas liek ES paātrināt pāreju uz zaļās enerģijas ieguvi, palielinot Eiropas enerģētisko neatkarību no neuzticamiem piegādātājiem un fosilā kurināmā. Konkurētspējīgas vietējās zaļās enerģijas ražošana Latvijai un Igaunijai šobrīd ir ne tikai enerģētiskās, bet arī valsts drošības jautājums.

Savukārt Eiropas Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā ir noteikti atkrastes vēja enerģijas ražošanas mērķi visiem ES jūras baseiniem, proti, vismaz 60 GW līdz 2030. gadam un 300 GW līdz 2050. Stratēģijā ir uzsvērta pārrobežu sadarbība un plānošanas uzlabošanas nozīme, lai pēc iespējas veiksmīgāk un plašāk izmantotu jūras atjaunojamās enerģijas avotus.

2022. gada 30. augustā astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, parakstīja Marienburgas deklarāciju, apņemoties līdz 2030. gadam septiņas reizes kāpināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu – līdz 20 gigavatiem. Deklarācijā ir uzsvērts ievērojamais atkrastes vēja enerģijas potenciāls, kurš Baltijas jūrā sasniedz līdz pat 93 GW jaudu. Plānots arī izpētīt kopīgu pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektu iespējas un identificēt nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus, lai integrētu atjaunojamo enerģiju kopējā tīklā. Tas nodrošinātu piegādes drošību un enerģiju par pieņemamu cenu mājsaimniecībās un uzņēmumos, ievērojot dalībvalstu enerģētikas politikas prioritātes un izvēlētās enerģijas kombinācijas.

Latvijas un Igaunijas kopējais elektroenerģijas patēriņš ir aptuveni 16 TWh gadā un ELWIND spēs nodrošināt vairāk nekā piekto daļu (3 TWh gadā) no kopējā šī brīža patēriņa

Ietekme un ieguvumi

ELWIND veicinās energodrošību reģionā, palīdzot pazemināt un stabilizēt elektroenerģijas cenas, kā arī būtiski paplašinās pieeju vietējai zaļajai enerģijai, kas veicinās konkurētspēju un jaunu nozaru attīstību.

Atkrastes vēja izmantošana ir aktīvs ieguldījums pārejā uz tīrāku un dabai draudzīgāku enerģiju.

Baltijas jūras potenciāls un plānotie soļi tā attīstībai, kā arī ģeopolitiskā nepieciešamība ir piesaistījusi interesi no visas Eiropas investīciju un biznesa perspektīvu jomā. Virzība uz atkrastes vēja attīstību veicinās arī ostu attīstību Baltijas valstīs, veidojot ieguvumu ķēdi. 
Atkrastes vēja parki sniedz iespēju izmantot jūras spēku, lai ražotu drošu, videi draudzīgu un izmaksu ziņā pieejamu enerģiju, sekmējot sabiedrības labklājību. Atkrastes vēja parku attīstība radīs arī jaunas uzņēmējdarbības un mācību iespējas, kā arī darbavietas salu un piekrastes reģionu iedzīvotājiem. Ar visaptverošu plānošanu un efektīviem nevēlamo seku mazināšanas pasākumiem vēja parku izstrādes laikā tiks samazināta iespējamā negatīvā ietekme uz vidi.
Kopumā vēja enerģijai ir milzīgs neizmantots potenciāls, kas palīdzētu sekmēt pārēju uz zaļāku enerģiju, saprātīgāku enerģijas cenu un energoapgādes drošību. Šobrīd ir īstais brīdis, lai izmantotu šo iespēju!
Turklāt vēja enerģija ir lētāka nekā enerģijas ieguve no fosilā kurināmā, kā arī atstāj mazāku ietekmi uz vidi. Saskaņā ar pētījumiem vēja ģenerators saražo 11 gramus CO2 uz katru saražotās elektroenerģijas kilovatu. Piemēram, ražojot elektroenerģiju, sadedzinot ogles, tiek iegūti 1000 grami CO2 pret tādu pašu elektroenerģijas daudzumu (Bernstein Research, 2021).

Viens 1000 MW atkrastes vēja parks var nodrošināt vairāk nekā trešdaļu no šī brīža elektroenerģijas patēriņa Latvijā vai Igaunijā. Aizstājot elektroenerģijas ražošanu ar fosilo kurināmo, tas palīdzēs ietaupīt līdz pat 3 miljoniem tonnu CO2 emisiju gadā.