BUJ
Kas ir ELWIND?
ELWIND ir kopīgs Igaunijas un Latvijas pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projekts, kura mērķis ir palielināt reģiona enerģētisko neatkarību, sekmēt zaļās enerģijas ražošanu un uzlabot starpvalstu elektroenerģijas tīklu pieslēgumu attīstību. Plānots, ka šis unikālais projekts, kas apvieno divas valstis, būs labās prakses piemērs elektroapgādes drošības sekmēšanai visā reģionā. ELWIND projekta mērķis ir veicināt valstu atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanu un energoapgādes drošību, palielinot jūras vēja enerģijas apjomus Igaunijā un Latvijā.
Kāpēc valstis ir nolēmušas attīstīt atkrastes vēja parku paralēli privātajam sektoram?
Igaunijas un Latvijas budžetā iekļautais atkrastes vēja projekts sniedz garantiju, ka jūras vēja enerģija tiks izmantota un vēja parki darbosies, garantējot valsts noteikto atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanu. Projekta īstenošana nodrošinās arī labāku izpratni par nozares vājajām vietām, tādējādi ļaujot valstij būt labākai nozares partnerei un sniedzot iespēju Igaunijai un Latvijai kļūt par reģiona izcilības centru. Turklāt valstu īstenotie sagatavošanas darbi sniegs izsolē uzvarējušajam privātajam attīstītājam pārliecību par vēja parku būvniecības iespējamību norādītajās teritorijās. Šādā veidā tiek mazināti iespējamie risku privātajiem attīstītājiem.
Kāpēc šis koncepts?
ELWIND mērķis ir veicināt pāreju uz zaļās enerģijas ieguvi Igaunijā un Latvijā, īstenojot valsts vadītu energoapgādes drošības projektu. ELWIND projekts tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) fonda, kas radīts, lai ES līmenī īstenotu starpvalstu projektus atjaunīgās enerģijas pārvadei un nodrošinātu pēc iespējas zemākas projekta īstenošanas izmaksas, vienlaikus radot maksimālu ieguvumu sabiedrībai. ELWIND ir iekļauts pirmajā atjaunīgās enerģijas pārrobežu (CB RES) projektu sarakstā Eiropas Savienības (ES) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros, kas ļauj pieteikt papildu finansējumu izpētei.
2023.gada 11.jūlijā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) publicēja lēmumu, piešķirot ELWIND projektam 18,8 milj euro no CEF programmas starpvalstu atjaunojamās enerģijas projektiem, lai nosegtu abu valstu jūras teritoriju izpētei nepieciešamo pētījumu izmaksas pirmsattīstības fāzē.
Kāpēc ELWIND teritorijas ir noteiktas attiecīgajās vietās?
Pēc Igaunijas un Latvijas valstu pasūtījuma ir veikta priekšizpēte, analizējot dažādus vides, sociāli ekonomiskos un tehniskos kritērijus (iespējamo ietekmi uz putniem, zivīm un dabu kopumā, kā arī jūras gultnes, ledus un vēja apstākļus), lai atrastu piemērotāko vietu potenciālajam atkrastes vēja parkam.
| LATVIJA |
| Saskaņā ar pieejamo informāciju Latvijas ūdeņos Rietumkrastā starp Liepāju un Ventspili ir vispiemērotākie apstākļi atkrastes vēja enerģijas attīstībai.
Pateicoties labiem vēja un ledus apstākļiem, kā arī ģeoloģiski atbilstošai jūras gultnei, rietumu piekraste starp Liepāju un Ventspili ir piemērotākā vieta atkrastes vēja parka attīstībai. Šajā teritorijā ir arī mazāka iespējamība ietekmēt savvaļas floru un faunu. Plānotā ELWIND teritorija atrodas vienā no Latvijas jūras telpiskajā plānojumā noteiktajām vēja parka attīstības teritorijām. |
| IGAUNIJA |
| Saskaņā ar esošo informāciju Sāremā ūdeņos Igaunijas jūras teritorijā ir vispiemērotākie apstākļi, lai attīstītu atkrastes vēja enerģiju.
Sāremā apgabalā ir stiprāks vējš, labāki ledus apstākļi un, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, mazāka ietekme uz gājputniem, roņiem un zivīm, nekā citās teritorijās, un līdz ar to kopumā ir vislabvēlīgākie apstākļi atkrastes vēja parkiem salīdzinājumā ar citām teritorijām. Plānotā Igaunijas ELWIND teritorija atrodas Igaunijas jūras telpiskā plānojumā noteiktās zonas robežās. |
Kad ELWIND sāks darboties un ražot enerģiju?
Projekta faktiskā realizācija būs atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no projekta galīgā risinājuma un nepieciešamības uzsākt papildu plānošanas vai izpētes procesus, lai pieslēgtos pie maģistrālā tīkla. Visbeidzot projekta realizācija būs atkarīga no piegādes ķēdēm, t. i., esošajiem resursiem un to pieejamības. Tā kā visas ES valstis ir noteikušas 2030. gadu kā pirmo atskaites punktu savu nacionālo klimata mērķu sasniegšanai, mums jābūt gataviem, ka šīs desmitgades beigās var trūkt vai nebūt pieejami specifiski resursi un uzņēmumu ražošanas jaudas, kas nepieciešamas atkrastes vēja parku izveidei. Pašlaik tiek plānots, ka ELWIND vēja parka nodošana ekspluatācijā notiks līdz 2035. gadam.
Kā šāda mēroga vēja parks ietekmēs apkārtējo dabu?
Igaunijas un Latvijas jūras telpiskajos plānojumos atkrastes vēju parka teritorijas ir noteiktas, ņemot vērā vides vērtības. Pirms atkrastes vēja parku būvniecības tiek veikts visaptverošs ietekmes uz vidi novērtējums, tostarp analizējot ietekmi uz putniem, sikspārņiem, roņiem un zivīm. Pētot iespējamās sociāli ekonomiskās sekas, papildus uzmanība tiks pievērsta arī ietekmei uz ainavu. Ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN) atbilstoši tā rezultātiem var tikt precizēts vēja parka izmantojamās teritorijas lielums.
Visi pētījumi tiek īstenoti saskaņā ar abu valstu Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) programmām:
1. IVN programma ELWIND Latvijas laukumam latviešu valodā ir pieejama šeit, savukārt angļu valodā šeit;
2. IVN programma ELWIND Igaunijas laukumam igauņu valodā ir pieejama šeit.
Kā esošie vēja parki Baltijas jūrā līdz šim ir ietekmējuši zivis, putnus un jūras iemītniekus?
Baltijas jūrā jau izbūvēto atkrastes vēja parku pētījumi rāda, ka to ietekme uz zivīm, putniem un jūras iemītniekiem ir daudzveidīga un lielā mērā atkarīga no konkrētās vietas un attīstības posma. Attiecībā uz zivīm un citiem jūras organismiem bieži novērots, ka ap turbīnu pamatiem veidojas jauni biotopi, kas piesaista dažādas sugas un var palielināt vietējo bioloģisko daudzveidību.
Putnu gadījumā pētījumi liecina, ka ietekme galvenokārt saistīta ar uzvedības izmaiņām – daļa sugu pielāgo lidojuma maršrutus vai augstumu, izvairoties no vēja parkiem, un šie efekti ir cieši saistīti ar konkrēto sugu un migrācijas paradumiem. Savukārt jūras zīdītājiem visizteiktākās izmaiņas novērotas būvniecības laikā, kad troksnis var īslaicīgi ietekmēt to izplatību, bet vēlāk tie parasti atgriežas teritorijās, jo ap turbīnām izveidojušās barošanās vietas.
Kopumā līdzšinējā pieredze Baltijas jūrā un citur Eiropā rāda, ka, rūpīgi izvēloties atrašanās vietu un īstenojot monitoringu, atkrastes vēja parki var tikt integrēti jūras vidē, saglabājot līdzsvaru starp enerģijas ražošanu un ekosistēmu funkcionēšanu.
| LATVIA |
| Latvijā šobrīd tiek veikti pētījumi par vēja parka ietekmi uz zivīm, putniem, sikspārņiem, jūras zīdītājiem un jūras gultnes ekosistēmu. Piemēram, Dānijā veiktie pētījumi par atkrastes vēja parku ietekmi liecina, ka gadījumos, kad plānošana ir bijusi visaptveroša, nav būtiskas negatīvas ietekmes uz jūras iemītniekiem. Tomēr ietekme dažādās vietās var atšķirties, tāpēc tiek gaidīti pētījumu rezultāti par situāciju Latvijas piekrastes ūdeņos. Ja pētījumu rezultāti vai ekspertu atzinumi atspoguļos iespējamu negatīvu ietekmi, tiks plānoti ietekmi mazinošie pasākumi. |
| IGAUNIJA |
| Igaunijā šobrīd tiek veikti pētījumi par vēja parka ietekmi uz zivīm, putnu migrāciju, sikspārņiem un jūras gultnes ekosistēmu. Piemēram, Dānijā veiktie pētījumi par atkrastes vēja parku ietekmi liecina, ka gadījumos, kad plānošana ir bijusi visaptveroša, nav būtiskas negatīvas ietekmes uz jūras iemītniekiem. Tomēr ietekme dažādās vietās var atšķirties, tāpēc tiek gaidīti pētījumu rezultāti par situāciju Igaunijas piekrastes ūdeņos. |
Vai vēja parks būs redzams no krasta un kā tas ietekmēs ainavu?
Atkrastes vēja parki, kas atrodas aptuveni 10 vai pat 15 km attālumā no krasta līnijas, ir redzami pie horizonta, savukārt turbīnas, kas ar 1 km distanci izvietotas parka teritorijas iekšienē, būtiski ainavu neietekmē. Atkrastes vēja parks, kas atrodas aptuveni 35 km attālumā no krasta līnijas, var būt saskatāms tikai skaidrā dienas laikā. Plānots, ka Latvijā izbūvētais vēja parks atradīsies aptuveni 22-32 km attālumā no krasta līnijas.
Kāds ir ELWIND vēja parku kalpošanas ilgums un kas notiks pēc tam?
Vidējais vēja parku kalpošanas ilgums ir vismaz 25–30 gadi, taču praksē tas bieži var būt vēl ilgāks, ja tiek nodrošināta kvalitatīva ekspluatācija un savlaicīga komponentu atjaunošana. Regulāra apkope un modernizācija ļauj pagarināt iekārtu darbības laiku un uzturēt augstu efektivitāti visā ekspluatācijas periodā.
Pēc sākotnējā kalpošanas cikla beigām iespējami vairāki risinājumi. Viena iespēja ir vēja parka atjaunošana (repowering), nomainot turbīnas pret jaunākām un efektīvākām, vienlaikus turpinot izmantot jau izbūvēto infrastruktūru, tostarp pamatus un pieslēgumus. Tas būtiski samazina nepieciešamību pēc jaunas būvniecības un resursiem.
Ja tiek pieņemts lēmums par ekspluatācijas pārtraukšanu, vēja parka iekārtas tiek demontētas. Jau šobrīd arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta materiālu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība ļauj arvien efektīvāk pārstrādāt arī sarežģītākās komponentes, piemēram, rotoru lāpstiņas.
Kopumā ELWIND pieejā būtiska nozīme ir ilgtspējīgai plānošanai visā dzīves ciklā – no būvniecības līdz uzturēšanai un turpmākajai izmantošanai vai pārstrādei.
Kāds ir ELWIND oglekļa pēdas nospiedums?
ES dalībvalstis ir vienojušās par klimata mērķiem, kas paredz pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamo enerģiju. Aizstājot uz fosilo kurināmo balstītu elektroenerģijas ražošanu ar atkrastes vēja parku, kura jauda būtu 1000 MW, CO2 emisiju apjomi samazinātos par aptuveni 3 miljoniem tonnu gadā. Tieši šādi jaudas apjomi arī plānoti ELWIND parkā. Plānotais CO2 emisiju samazinājums būtu līdzvērtīgs apjomam, ko Igaunijas un Latvijas transporta nozares kopā rada gada laikā.
Vēja enerģija ir lētāka nekā enerģijas ieguve no fosilā kurināmā, kā arī atstāj mazāku ietekmi uz vidi. Saskaņā ar pētījumiem vēja ģenerators saražo 11 gramus CO2 uz katru saražotās elektroenerģijas kilovatu. Piemēram, ražojot elektroenerģiju, sadedzinot ogles, tiek iegūti 1000 grami CO2 pret tādu pašu elektroenerģijas daudzumu (Bernstein Research, 2021).
Kāda ir vēja parku nozīme energoapgādes drošībā?
Atkrastes vēja parki ir būtisks priekšnoteikums autonomai enerģijas ražošanai reģionā, kas sekmēs enerģētisko neatkarību un palielinās enerģētisko drošību. Ja Baltijas valstis ražos lielākus enerģijas apjomus un attīstīs funkcionējošu elektroenerģijas pārvades sistēmu arī starpvalstu līmenī, pieaugs enerģētiskā drošība reģionā un starpvalstu jaudas plūsma. ELWIND projekts veicina arī starpvalstu sadarbību, kas ir ļoti svarīga no enerģētiskās drošības viedokļa, jo palīdz izrādīt solidaritāti krīzes situācijās un stiprina līdzīgi domājošo valstu attiecības.
Elektrifikācija arvien straujāk ienāk arī tādās jomās kā transports, siltumapgāde, ražošanas uzņēmumu automatizācija u.c.
2025.gadā Latvija atslēdzās no BRELL elektroapgādes loka, veidojot ciešāku energoapgādes tīkla integrāciju ar Eiropu.
Kādus ieguvumus enerģijas eksports sniegs Igaunijai un Latvijai?
Latvija un Igaunija ir starp tām Eiropas valstīm, kurām ir augsts atkrastes vēja enerģijas ražošanas potenciāls. Vējš ir viens no mūsu resursiem, kas līdz šim nav pilnībā novērtēts un izmantots. Īstenojot šāda mēroga jūras vēja projektu, Latvija un Igaunija no elektroenerģijas importētājām kļūs par elektroenerģijas eksportētājām, kas palīdzēs stabilizēt elektroenerģijas cenas patērētājiem un sekmēt reģiona ekonomisko attīstību.
Latvija šobrīd elektroenerģijas importē, un reģionā saglabājas būtiskas cenu svārstības, kas tieši ietekmē gan uzņēmumu konkurētspēju, gan mājsaimniecību izdevumus.
No enerģijas pārdošanas iegūtie līdzekļi paliek valstī, sniedzot ieguvumu sabiedrībai un ekonomikai kopumā, gan no gūtajiem ienākumiem iekasēto nodokļu veidā, gan radīto uzņēmumu, inovāciju un darba vietu veidā. Tas ir ieguvums, domājot par enerģētisko drošību un stabilu enerģijas piegādi par pieejamām cenām. Tas palielinās arī valsts konkurētspēju kopumā, uzlabojot investīciju un uzņēmējdarbības vidi. Tomēr galvenais mērķis, attīstot vēja parkus, ir nodrošināt mūsu pašu iedzīvotāju vajadzības un piedāvāt elektroenerģiju par pieejamu cenu. Tikai pēc tam sekos eksports.
Kādus ieguvumus un priekšrocības no ELWIND iegūs Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji?
Īstenojot ELWIND projektu, enerģijas tirgu papildinās nozīmīgi atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomi, kas veicinās stabilākas un pieejamākas elektroenerģijas cenas visā reģionā. Visi Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji gūs labumu no pieejamām elektroenerģijas cenām.
Eiropas prakse rāda, ka atkrastes vēja parki stimulē arī papildu investīcijas – ir potenciāls jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai dažādās jomās, piemēram, vēja turbīnu apkopē un uzraudzībā, kiberaizsardzībā, jaunu tehnoloģiju ūdeņraža produktu ražošanā un uzglabāšanā, kā arī transportēšanā, enerģijas uzglabāšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju, piemēram, bateriju risinājumu attīstībā. Pieaug interese par zaļās enerģijas izmantošanu mākslīgā intelekta (MI) un augstas veiktspējas datu centros.
Latvijā attīstot un pieslēdzot tīklam vēja parkus, sagaidāma elektroenerģijas cenu samazināšanās. Rezultātā uzlabosies gan enerģijas sektora konkurētspēja, gan – ar pieejamu lētāku elektroenerģiju – visu pārējo Latvijas nozaru konkurētspēja, it īpaši rūpniecības sektorā. Tā rezultātā pieaugs nodarbinātība un eksports, kā arī ekonomika piesaistīs vēl vairāk investīciju.
Pakāpeniski tiek samazināta uz fosilo kurināmo balstīta enerģijas ražošana un laikā, kad visa Eiropa attīsta elektromobilitāti, palielinot elektroenerģijas patēriņu, steidzami ir nepieciešams palielināt zaļās elektroenerģijas apjomus.
Kā vietējie iedzīvotāji un pašvaldības varētu gūt labumu no vēja parkiem, no ELWIND?
Lai optimizētu izmaksas, atkrastes vēja parkiem ir nepieciešama sauszemes tehniskās apkopes bāze, kas parasti atrodas ostā pēc iespējas tuvāk vēja parkam. Citu valstu pieredze liecina, ka, izveidojot salīdzinoši augsti atalgotas darbavietas, attīstās arī citas jomas un aktivitātes. Ņemot vērā, ka vēja parku tehniskās apkopes bāzēs strādājošajiem profesionāļiem būs nepieciešama prasmju pilnveide, attīstīsies arī apmācību iespējas reģionā.
Turklāt Latvijā kopš 2024. gada 30. augusta vietējām kopienām ir paredzēti vēja elektrostaciju maksājumi 2500 euro par katru uzstādītās jaudas MW, no kura puse tiek novirzīta pašvaldībai, savukārt otra puse -mājsaimniecībām, kuru nekustamais īpašums atrodas līdz 2 km rādiusā no punkta krastā, kuru nosaka taisnā leņķī pret krastu no vēja parka jūrā 25 km attālumā.
| LATVIJA |
| Ar attiecīgo pašvaldību starpniecību atkrastes vēja parks sniegs finansiālus ieguvumus vietējiem iedzīvotājiem. |
| IGAUNIJA |
| Ar attiecīgo pašvaldību starpniecību atkrastes vēja parks sniegs finansiālus ieguvumus vietējiem iedzīvotājiem. |
Cik izmaksās ELWIND un no kādiem līdzekļiem tas tiks finansēts?
| LATVIJA |
| Valstis pašlaik īsteno teritoriju sākotnējo attīstību un veic visos nepieciešamos pētījumus, lai saņemtu atļauju laukuma izmantošanai enerģijas ražošanai.
2023. gada 11. jūlijā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) publicēja lēmumu, piešķirot ELWIND projektam 18,8 milj euro no CEF programmas starpvalstu atjaunojamās enerģijas projektiem, lai nosegtu abu valstu jūras teritoriju izpētei nepieciešamo pētījumu izmaksas līdz 50 % pirmsattīstības fāzē. Pēc tam valsts rīkos izsoli, pamatojoties uz selektīvas izsoles principiem, lai atrastu privātos attīstītājus, kas būvēs un nodrošinās vēja parka darbību, pamatojoties uz saskaņotajiem noteikumiem. |
| IGAUNIJA |
| Valstis šobrīd īsteno teritoriju sākotnējo attīstību un veic visos nepieciešamos pētījumus, lai saņemtu licences laukuma izmantošana vēja enerģijas ražošanai.
2023. gada 11. jūlijā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) publicēja lēmumu, piešķirot ELWIND projektam 18,8 milj. euro no CEF programmas starpvalstu atjaunojamās enerģijas projektiem, lai nosegtu abu valstu jūras teritoriju izpētei nepieciešamo pētījumu izmaksas līdz 50% pirmsattīstības fāzē. Pašlaik Igaunija izmanto valsts ieņēmumus no CO2 kvotu izsolēm, aptuveni 9,4 milj. euro, lai finansētu projektu. Izmaksas tiks pievienotas izsoles sākumcenai, t.i., izdevumus, kas radušies par valsts pasūtītajiem pētījumiem, segs izsoles uzvarētājs. Valsts rīkos izsoli, pamatojoties uz konkursa vai selektīvas izsoles principiem, lai atrastu privātos attīstītājus, kas būvēs un izmantos vēja parkus, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem. |
Kas notiek, ja vējš nepūš?
Patiesi, vēja turbīnas neražo elektrību periodos, kad vējš nepūš. Lai lielākā daļa mūsdienu vēja turbīnu darbotos, nepieciešamais minimālais vēja ātrums ir 3 m/s, un Igaunijas, Latvijas piejūras teritorijās ir ļoti maz dienu, kad vēja ātrums ir nepietiekams turbīnu darbināšanai. Pat ja ūdens virsmas līmenī ir bezvējš, turbīnas rotora augstumā, kas ir aptuveni 150 – 200 m, vējš ir pietiekami spēcīgs.
| LATVIJA |
| Latvijas ELWIND izpētes teritorijā gada vidējais vēja ātrums ir 7,1 m/s 10 m augstumā un aptuveni 9 m/s 100 m augstumā. Līdz ar to, pat ja ūdens virsmas līmenī ir bezvējš, turbīnas rotora augstumā (aptuveni 150 – 200 m), vējš ir pietiekami spēcīgs – no 10 līdz 25 m/s.
Lai mazinātu risku, ko rada pilnīgs bezvējš, valstij jādiversificē enerģijas avoti, jāattīsta arī saules enerģijas risinājumi un jāuztur esošās hidroelektrostacijas. Tas ir visaptverošs risinājums, kas ļaus nodrošināt elektroenerģijas ražošanu neatkarīgi no laikapstākļiem un trešo valstu piegādātājiem |
| IGAUNIJA |
| Vēja parku attīstība visā pasaulē iet roku rokā ar iegūtās enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju attīstību, lai nodrošinātu tās pieejamību arī laikā, kad vējš nepūš. Ar pietiekamu uzglabāšanas jaudu vēja enerģija nākotnē varētu kļūt par lielāko Igaunijas enerģijas avotu. |
Cik blīvi Igaunijas un Latvijas jūras teritorija var tikt apbūvēta ar vēja parkiem?
Jūras teritorija noteikti nebūs blīvi apbūvēta ar vēja parkiem. Pašreizējie plāni paredz, ka ELWIND atkrastes vēja parks tiks pabeigts līdz 2035. gadam.
| LATVIJA |
| Latvijas jūras teritorija ir 28 348 km2, un tikai 5,8% ir noteikti kā atkrastes vēja parku izpētes teritorijas. Paredzams, ka nākotnē Latvijas piekrastē varētu būt vairāki šādi parki, taču tas nenozīmē, ka visas piemērotās teritorijas tiks blīvi apbūvētas ar vēja turbīnām. Konkrētu projektu attīstība būs atkarīga no investoru intereses. Turklāt Latvijas Republikā spēkā Jūras telpiskais plānojums 2030, kurā sabalansēti tiek ietvertas dažādas nozares atbilstoši valsts attīstības interesēm, gan vēja parku izpētes teritorijas, gan kuģu ceļi, gan akvakultūras izpētes teritorijas, gan teritorijas ar augstu bioloģisko daudzveidību. Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm Latvijas jūras vēja enerģijas potenciāls varētu sasniegt 15,50 GW, gadā saražojot 49,20 TWh elektroenerģijas. Tas ir teorētiskais maksimums un tas pārsniedz šobrīd nepieciešamos apjomus. |
| IGAUNIJA |
| Igaunijas jūras teritorija ir 35 000 m2, un tikai 4-5% no tās ir piemēroti atkrastes vēja parku būvniecībai, taču tas nenozīmē, ka visas piemērotās teritorijas tiks blīvi apbūvētas ar vēja turbīnām. Tas ir teorētiskais maksimums un tas pārsniedz šobrīd nepieciešamos apjomus. Patiesībā jaudai ir jābūt nedaudz lielākai par šī brīža nepieciešamību, lai sekmētu konkurenci un labākie projekti izdotos. Atbilstoši veiktajiem pētījumiem, jūras telpiskajā plānojumā ir noteiktas piemērotākās teritorijas atkrastes vēja enerģijas ražošanai, tomēr, ja dažādie pētījumi un ietekmes uz vidi novērtējumi parādīs, ka konkrētā teritorija tomēr nav labākā vieta vēja parkam, vēja ģeneratorus tur nebūvēs. Teorētiskais maksimālais ražošanas potenciāls jūras vēja parkos būtu aptuveni 7 GW. Igaunijas maksimālais patēriņš ir 1,5 GWh. Tātad maksimālā potenciālā ražošanas jauda ir vairākas reizes lielāka par Igaunijas vajadzībām, un mums ir liels potenciāls atkal kļūt par enerģijas eksportētājvalsti. Tajā pašā laikā mums ir jāpalielina elektroenerģijas pārvades jauda, jo mūsu pašreizējais elektrotīkls nespēj apkalpot 7 GWh. |
Vai vēja parks ietekmēs mūsu valsts aizsardzību?
| LATVIJA |
| Latvija šobrīd izskata iespējas kā modernizēt aizsardzības tehnoloģijas, jo, attīstot atkrastes vēja parkus, tāda nepieciešamība noteikti radīsies.
ELWIND projekta attīstība notiek sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, ņemot vērā gan aizsardzības vajadzības, gan enerģētiskās drošības nodrošināšanas vajadzības. |
| IGAUNIJA |
| Noteikti neietekmēs. Igaunija investēs aptuveni 70 miljonus eiro dažādās sistēmās, lai nodrošinātu, ka vēja parki vairs netraucē radaru darbību. Pašlaik gandrīz 85% Igaunijas kontinentālās teritorijas joprojām ir pakļauti augstuma ierobežojumiem, ko vēja parku būvniecībai, papildus dabas aizsardzības ierobežojumiem, noteikuši bruņotie spēki. Pēc šo investīciju veikšanas radaru ierobežojumi neradīs problēmas atkrastes vēja parkiem Rīgas jūras līcī. ELWIND vēja parks Igaunijas teritorijā netraucēs militāro radaru darbībai. |