Rudens sākumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Nīderlandes Karalistes vēstniecības rīkotajā vizītē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pašvaldību un reģionu pārstāvji apmeklēja Nīderlandi, lai iepazītos ar vēja parku “Fryslân” un gūtu vērtīgu informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmumiem. ELWIND projekts tiek īstenots, lai stiprinātu reģionālo enerģijas tirgu, tādēļ citu valstu pieredze ir nozīmīgs pienesums ELWIND kompetences veicināšanai.
Vēja parks “Fryslân”, kas atrodas Eiselmēra ezera (Ijsselmeer) reģionā, ir pasaulē lielākā vēja elektrostacija iekšzemes ūdeņos. Tas ir uzbūvēts Natura 2000 teritorijā un darbojas kopš 2021. gada. Vēja parks gadā saražo 1,5 TWh elektroenerģijas, kas ir aptuveni 1,2 % no gada elektroenerģijas pieprasījuma Nīderlandē. Vēja parks spēj nodrošināt elektroenerģiju aptuveni 500 000 mājsaimniecībām.
Interesanti, ka “Fryslân” vēja parks veidots, izmantojot kolektīvo jeb pūļa finansējumu (crowdfunding) kā instrumentu iedzīvotāju atbalsta piesaistīšanai. Tiesa, Nīderlandē atjaunīgās enerģijas un vēja parku nozarei bijusi lielāka pieredze nekā Latvijā – Nīderlandē ar likumu ir noteikts, ka, izstrādājot jaunus enerģētikas projektus, tajos jāiesaista 50 % iedzīvotāju. Būtisks šķērslis līdzdalībai šādos projektos ir zināšanu trūkums, savukārt pūļa finansēšanas kampaņas rezultātā iedzīvotāji ir informēti un iesaistīti projekta īstenošanā, savā veidā pašiem kļūstot par dedzīgiem projekta vēstnešiem. Ja to pieļaus potenciālā ELWIND attīstītāja pieeja, šādas iespējas nākotnē varētu tikt izskatītas arī Latvijā un Igaunijā.
Vizītes programmā bija iekļauta arī tikšanās ar dienvidrietumu Frīzlandes pašvaldības pārstāvjiem, lai pārrunātu jūras vēja parku ietekmi. Šī apkārtne ir unikāla ar savu zaļo ainavu un skaistajiem ūdeņiem. Arī šeit pirms dažādo enerģijas projektu ieviešanas tika iesaistīta vietējā kopiena, pat veidojot darba grupas un uzraudzības padomes, iesaistot iedzīvotājus, lai uzklausītu viņu bažas un vēlmes. Iedzīvotāji aktīvi piedalījās un sekoja līdzi vēja parku attīstībai, savukārt attīstītāji atskaitījās par paveikto un iepazīstināja ar nākamajiem soļiem. Rezultātā ar attīstītāja atbalstu pašvaldībā ir īstenots 71 projekts, piemēram, ilgtspējīgākas sporta būves ar saules paneļiem, siltumsūkņiem un izolācijas materiāliem, kā arī organizēti mūzikas pasākumi, brīvdabas teātris, muzeja renovācija, jauns jumts skolai u. c.
“Ja iedomājamies Nīderlandi kā valsti, vēja parki jūrā ir viens no atpazīstamības simboliem, ar kuru tiek asociēta šīs valsts piekraste. Vēsturiski vēja enerģija Nīderlandē tika izmantota ūdens novadīšanai, graudu malšanai un citiem nolūkiem, vēja turbīnas ainavā bija redzamas jau deviņdesmitajos gados. Līdz ar to uzkrāta vērtīga pieredze, kā šādus projektus attīstīt, kā sadarboties valsts un pašvaldību līmenī, kā iesaistīt vietējās kopienas. Latvija vēl ir ceļā uz plašu zaļās enerģijas izmantošanu, bet jau vairākus gadus mēs domājam par reģionālo energoapgādes drošību un iespējām samazināt atkarību no fosilā kurināmā. Nīderlandes piemēri ir iedvesmojoši, un ceram, ka arī Latvijā izdosies pielietot vismaz daļu no šīs pieredzes, lai atjaunīgās enerģijas projekti ir saprotami un pieņemami visai sabiedrībai,” stāsta Laura Štrovalde, LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos.
Brauciena laikā tika apmeklēta arī Emshavenas (Eemshaven) osta, lai izprastu ostu lomu jūras jeb atkrastes vēja enerģijas nozarē. Emshavenair viena no svarīgākajām ostām vēja parku būvniecībā un uzturēšanā Ziemeļjūrā. Ar tās starpniecību ir organizēta 18 atkrastes vēja parku, tostarp pasaulē lielākā atkrastes vēja parka “Hornsea Two”, būvniecība. Pašlaik Emshavenas osta apkalpo četrus vēja parkus.
Osta piedāvā pakalpojumus gandrīz visiem kuģu veidiem, ko izmanto vēja parku apkalpošanā. Emshavenair arī nozīmīgs industriālais centrs, kas apkalpo arī ūdeņraža nozari Nīderlandes ziemeļu daļā un ķīmijas rūpniecības industriju “Delfjil”. Katru gadu caur ostas teritoriju “izplūst” aptuveni 8 GW enerģijas.
ELWIND mēroga projekts var kalpot kā būtisks reģiona attīstības veicinātājs. Viena vēja parka vidējais darbības laiks ir aptuveni 25-30 gadi, kas vietējiem iedzīvotājiem sniegs papildus darba vietas vēja parku apkalpošanā, iespējas uzņēmējdarbības attīstībai un nodrošinās lielākas pieejamās elektroenerģijas jaudas. Praktiski raugoties, atkrastes vēja parkiem ir nepieciešama sauszemes tehniskās apkopes bāze, kas parasti atrodas ostā pēc iespējas tuvāk vēja parkam. Tās ir iespējas Liepājas vai Ventspils ostām radīt salīdzinoši augsti atalgotas darbavietas, kā arī veidot profesionālās apmācību vai zināšanu pilnveides centrus reģionā.
Grupas dalībnieki tikās arī ar Jaunās enerģijas koalīcijas pārstāvjiem (New Energy Coalition). Tā izveidota Nīderlandes ziemeļos, jo šis reģions vēsturiski ir valsts nozīmīgākais enerģijas piegādātājs ar enerģētikai piemērotu infrastruktūru. Koalīcija darbojas enerģētikas inovāciju, pētniecības un izglītības jomā, koncentrējas uz ilgtspējīgu enerģētikas risinājumu izstrādi, jo īpaši ūdeņraža, biometāna un energosistēmu integrācijas jomā. Koalīcijas galvenais mērķis ir veicināt pāreju uz zema oglekļa satura energosistēmu.
Vizītes noslēgumā dalībnieki paviesojās Egmondā (Egmond aan Zee), lai apskatītu vēja parku “Hollandse Kust Noord”. Šis vēja parks ir īpašs ar to, ka tas ir viens no visātrāk uzbūvētajiem atkrastes vēja parkiem Nīderlandē. 2020. gadā attīstītājs “CrossWind” saņēma būvniecības atļauju, bet jau 2023. gadā uzsāka parka darbību. Vēja parkam ir daudz inovatīvu elementu, piemēram, peldošie saules paneļi un adaptīvās turbīnas, kas nodrošina stabilu enerģijas piegādi, un tas ir līderis progresīvu enerģijas pārvaldības sistēmu integrēšanā.
Apkopojot redzēto un dzirdēto, var izdarīt šādus galvenos secinājumus, ko savos plānos iekļāvis arī ELWIND:
- lai projekts gūtu panākumus, jāveido cieša sadarbība ar vietējām kopienām un sabiedrību kopumā;
- nozarē jau pārbaudītu modeļu pārņemšana var paātrināt progresu;
- atkrastes vēja projekti nodrošina attīstības iespējas vietējiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Piemēram, inženierkompānijas, transporta uzņēmumi, viesnīcas un ēdināšanas uzņēmumi, metālapstrādes uzņēmumi, vēja turbīnu apkalpotāji u.c.
Vairāki vizītes dalībnieki atzina, ka, redzot pozitīvos piemērus, saskata idejas, ko iespējams īstenot arī savā pašvaldībā. Piemēram, Kurzemes reģionam, kurā plānots īstenot vairākus vēja parkus, tostarp ELWIND atkrastes vēja parku, viens no galvenajiem resursiem nākotnē būs vēja enerģija. “Diemžēl reģionos cilvēku skaits samazinās, tiek slēgtas skolas, iestādes un rūpnīcas. Reģionam vajag enerģiju un grūdienu attīstībai. Pateicoties atjaunīgās enerģijas projektiem, būs vairāk elektrības reģionā, īpaši uzņēmumiem, kuriem nepieciešamas lielas jaudas, tās būs vieglāk pieejamas. Turklāt enerģiju var pārveidot par eksporta preci,” atzīst Ivo Lemšs, Ventspils novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks.
Par ELWIND
ELWIND ir Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekts atkrastes jūras vēja parka būvniecībai Baltijas jūrā. Tas ir vērienīgs un videi draudzīgs atjaunīgās enerģijas projekts ar abu parku kopējo jaudu līdz 2 GW, kas palielinās reģiona enerģētisko neatkarību un drošību un saglabās saprātīgas enerģijas cenas, tādējādi samazinot izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Turklāt tas radīs jaunas biznesa iespējas. ELWIND palīdzēs aizpildīt plaisu vietējā liela mēroga atjaunīgās enerģijas ražošanā un veicināt labāku atvērtā enerģijas tirgus darbību. Plānots, ka atkrastes vēja parks tiks uzbūvēts un uzsāks savu darbību līdz 2035. gadam.
ELWIND projekta priekšattīstīšanas darbi beigsies 2028. gadā ar plānoto izsoli, kurā atkrastes vēja teritorijas izmantošanas tiesības tiks nodotas kvalificētam attīstītājam. ELWIND projektu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Igaunijas Vides investīciju centrs (KIK) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Igaunijas Klimata ministriju.
