Kā citās valstīs tiek ieviesti atjaunīgās enerģijas projekti, kā notiek sadarbība starp pašvaldībām un vietējo kopienu? Ko varam mācīties un kādas praktiskas idejas pārņemt, īstenojot Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojektu “ELWIND”? Sadarbībā ar Dānijas vēstniecību Latvijā tika organizēts brauciens, kurā piedalījās pašvaldību pārstāvji un viedokļu līderi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī ELWIND komanda, lai klātienē iepazītos ar jaunākajām tendencēm vēja un citu enerģijas veidu ieguvē.
Baltijas valstu pārstāvji apmeklēja vairākas Dānijas pašvaldības un enerģētikas objektus, kas var kalpot par paraugu līdzvērtīgu objektu izveidei Latvijā. Apgūt šīs zināšanas ir būtiski arī ELWIND projekta komandai, jo Latvijā vēl nav atkrastes vēja parku un ievērojamas pieredzes tādu attīstīšanai, taču jūras vēja izmantošana ir ieguldījums pārejā uz tīrāku un dabai draudzīgāku enerģiju. Piemēram, Viborgas (Viborg) pašvaldībā bija iespēja apskatīt saules parku “Solar Park Kvosted”, kas izveidots tik racionāli, ka starp saules paneļiem ir pietiekami vietas aitu ganībām. Līdzīgi risinājumi jau redzami arī Latvijā – Iecavā izvietotais “Balticovo” pašpatēriņa saules enerģijas parks, kurā vasarā var ganīties līdz 100 aitām.
Savukārt inovatīvajā klimata centrā “Climatorium” Dānijas rietumos vizītes grupa satika Lemvigas (Lemvig) pašvaldības pārstāvjus, kuri iepazīstināja ar savu pieeju atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanā. Piemēram, laikā no 1980. līdz 1990. gadam projekti netika plānoti stratēģiski, jo ietekme uz iedzīvotāju ikdienu bija neliela, savukārt šobrīd stratēģiskā plānošana ir viena no prioritātēm un vērsta uz to, lai sabiedrība gūtu pēc iespējas lielāku labumu no šādiem projektiem, turklāt pašvaldība izvērtē projektus vairākās pieteikumu vērtēšanas kārtās, līdz tiek apstiprināti atbilstošākie. Pašvaldības ieskatā enerģija nav “tikai” enerģija, bet iet roku rokā ar drošību un kopienas labklājību. Arī ELWIND iestājas par iespēju ražot drošu, videi draudzīgu un izmaksu ziņā pieejamu enerģiju, sekmējot sabiedrības labklājību.
Rammē (Ramme) delegācija apmeklēja “Skovgaard Energy” amonjaka ražotni “Power-to-Ammonia”, kas atklāta pavisam nesen 2024. gada 26. augustā. To darbina sešas sauszemes vēja turbīnas un 50 MW liels saules parks, enerģijas pārpalikums tiek pārvērsts par CO2 neitrālu amonjaku, kas var aizstāt fosilo kurināmo – ogles, naftu un gāzi. Salīdzinot ar dažādiem ilgtspējīgās enerģijas projektiem Latvijā, jāmin fakts, ka Ventspilī plānots ražot zaļo ūdeņradi. Kā pievienoto vērtību projekta attīstībai var minēt esošo amonjaka infrastruktūru, turklāt Ventspils brīvostas pārvalde jau parakstījusi līgumu ar SIA “PurpleGreen Energy C”, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai.
Īpašu delegācijas interesi raisīja Tiboronas (Thyboron) ostas teritorijā izvietotais vēja parks, kuru izveidojuši paši iedzīvotāji, – pretēji pieņemtajam uzskatam turbīnu radītie trokšņi tajā ir minimāli un tas nav radījis traucējumus arī putniem. Šāda prakse Dānijā kļuvusi populāra pēdējo 10 gadu laikā, aizvien vairāk attīstoties atjaunīgās enerģijas projektiem. Vēja parka izveidei reģiona iedzīvotāju kopiena piesaistīja 22,8 miljonus eiro (170 miljonus dāņu kronu), tā daļas pārdodot fiziskām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Lemvigas pašvaldība. Tādējādi katrs piektais reģiona iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem ir kļuvis par šī parka līdzīpašnieku. Pašvaldība kā priekšnoteikumu projekta īstenošanai bija izvirzījusi vietējo iedzīvotāju atbalstu, rēķinoties ar to, ka daudzi no tiem dzīvos turbīnu tiešā tuvumā un ikdienā tās redzēs.
Raivis Kalējs, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos, iepazīstot elektronenerģijas projektus, apmeklējis arī Nīderlandi, tādēļ atzinīgi vērtē gan pašvaldību, gan attīstāju aktivitātes abās valstīs: “Nav noslēpums, ka atjaunīgās enerģijas optimālo ieguves vietu meklēšanas process ir ilgs un sarežģīts, jo ir jārod balanss starp valsts, pašvaldības, uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju interesēm. Bija ļoti vērtīgi redzēt un dzirdēt, kā Nīderlandē un Dānijā visas iesaistītās puses atradušas kopsaucēju nākotnes vārdā. Manuprāt, viņu veiksmes atslēga slēpjas ne tikai veiksmīgajā visu pušu savstarpējā komunikācijā, bet arī dažādajos sadarbības formu veidos. Jāsaka, ka Latvija šobrīd ir vairākas desmitgades iepalikusi šajā jomā, bet, mācoties no citu valstu pieredzes, noteikti ir iespējams šo plaisu mazināt īsākā laikā.”
Pēdējā vizītes dienā grupa apmeklēja e-metanola ražotni “Kassø”, kuru drīzumā plānots nodot ekspluatācijā un jau uzsākta tās darbība testa režīmā. Projekta īstenotājs ir uzņēmums “European Energy”, kas plāno būvēt 50 MW elektrolīzeru e-metanola ražošanai, no kura tālāk plānots iegūt ekonomiski izdevīgu e-degvielu. Netālu no ražotnes atrodas Ziemeļeiropā lielākais saules parks, kura jauda ir 300 MW.
Atsaucoties Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Greiškalnu, Latvijā šobrīd nav izteiktu ūdeņraža ģenerācijas avotu, taču nākotnē tie var attīstīties tieši ELWIND projekta ietekmē. Šobrīd tas ir vienīgais atkrastes vēja projekts, pateicoties kuram attīstās citi ūdeņraža investīciju projekti, piemēram, Liepājā, kur paredz atjaunojamās enerģijas kompleksa izbūvi, un “Fokker Next Gen” ūdeņraža dzinēju lidmašīnu ražotne.
Brauciena noslēgumā bija tikšanās ar Oberno (Aabenraa) pašvaldības pārstāvjiem par “Kassø” e-metanola projektu un sabiedrības atbalstu tā realizācijā, kā arī citiem iedzīvotāju iesaistes projektiem atjaunīgās enerģijas izmantošanai pašvaldībā (t.sk. vēja parkiem ar 84 MW lielu jaudu). Piemēram, pašvaldība un attīstītājs sniedz informāciju par atjaunīgās enerģijas parku un iekārtu plānošanu, notiek dialogs starp iedzīvotājiem, iedzīvotāju padomēm, politiķiem un attīstītājiem dažāda veida sapulcēs. Savukārt, jautājot par enerģijas cenām, pašvaldība skaidroja piegādes ķēdes nozīmi un tās drošību. Sākoties karadarbībai Ukrainā, 2022. gadā strauji palielinājās enerģijas cenas, ko izjuta arī katrs Dānijas iedzīvotājs, līdz ar to atbalsts atjaunīgajai enerģijai pieauga vēl vairāk.
Kā apgalvoja vairāki grupas dalībnieki, programma bija daudzveidīga un vērtīga, pašvaldības deva iespēju iepazīties ar dažādo pieeju projektu realizācijā un komunikācijā ar vietējiem iedzīvotājiem, uzklausot viņu vajadzības.
Vizītē piedalījās arī vides entuziasts, raidījuma “Zaļais stūris” vadītājs un Madonas novada domes deputāts Māris Olte, kurš atzina: “Var teikt, ka mēs paviesojāmies nākotnē. Nākotnē no tāda viedokļa, kā tiek saprastas nākotnes enerģijas vajadzības, kā tiek domāts par to, kas ir pasaule un kas esam mēs tajā, kāds ir biznesa piegājiens, kā tiek izmantotas augstās tehnoloģijas. Dānijas pašvaldību pārstāvji parādīja, ka izaicinājumi ir, bet tos var atrisināt. Pats interesantākais tagad – saprast, kā atjaunojamās enerģijas projektu ieviešana notiks Latvijā, jo pašlaik mēs sastopamies ar “vīrusu” – tikai ne pie manis. Lai gan patiesībā Latvija ir parakstījusi dokumentus, kuros apņemas noteiktas saistības zaļā kursa ieviešanai. Mēs esam ilga ceļa sākumā.”
Kā būtisks secinājums jāmin – pieaugot attīstītāju interesei izvietot vēja un saules parkus konkrētajās pašvaldībās, pašvaldības šim jautājumam pieiet arvien stratēģiskāk un atbalsta tos projektus, kuriem ir lielāks vietējo iedzīvotāju atbalsts. Kā papildu ieguvums iedzīvotājiem un pašvaldībām ir arī vietējās infrastruktūras uzlabošana, ko, balstoties uz vietējo iedzīvotāju vajadzībām, var veikt projekta attīstītājs. Tas var izpausties dažādi, piemēram, veidojot veloceliņus, ceļus, parkus, sporta laukumus utt.
Turklāt ne tikai enerģijas cenai ir nozīme, bet arī piegādes ķēžu stabilitātei un drošībai. Bieži vien ieguvums pašvaldībām ir netiešs, kas drīzāk mērāms iedzīvotāju apmierinātībā un jaunu uzņēmumu vai biznesa nišu radīšanā. Arī ELWIND paredz, ka atkrastes vēja parku attīstība radīs jaunas uzņēmējdarbības un mācību iespējas, kā arī darbavietas piekrastes reģionu iedzīvotājiem.
35 cilvēku delegācijā no Latvijas bija pārstāvji no LIAA, Latvijas Paraplanierisma federācijas, Pasaules Dabas fonda, biedrības “Zaļā brīvība”, RISEBA Dizaina fakultātes, Ventspils novada un Dienvidkurzemes novada pašvaldības, kas jau attīsta un plāno attīstīt atjaunīgās enerģijas projektus, kā arī mediji un viedokļu līderi.
Ar citām dalībnieku atziņām iespējams iepazīties, noklausoties Māra Oltes veidoto raidījumu “Zaļais stūris” https://radioswh.lv/daba-un-turisms/vai-piedzivosim-zalo-nakotni-ari-latvija-apina-un-oltes-pardomas-par-pieredzeto-danija/
Par ELWIND
ELWIND ir Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekts atkrastes jūras vēja parka būvniecībai Baltijas jūrā. Tas ir vērienīgs un videi draudzīgs atjaunīgās enerģijas projekts ar abu parku kopējo jaudu līdz 2 GW, kas palielinās reģiona enerģētisko neatkarību un drošību un saglabās saprātīgas enerģijas cenas, tādējādi samazinot izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Turklāt tas radīs jaunas biznesa iespējas. ELWIND palīdzēs aizpildīt plaisu vietējā liela mēroga atjaunīgās enerģijas ražošanā un veicināt labāku atvērtā enerģijas tirgus darbību. Plānots, ka atkrastes vēja parks tiks uzbūvēts un uzsāks savu darbību līdz 2035. gadam.
ELWIND projekta priekšattīstīšanas darbi beigsies 2028. gadā ar plānoto izsoli, kurā atkrastes vēja teritorijas izmantošanas tiesības tiks nodotas kvalificētam attīstītājam. ELWIND projektu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Igaunijas Vides investīciju centrs (KIK) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Igaunijas Klimata ministriju.
