BUJ
Kas ir ELWIND?
ELWIND ir kopīgs Igaunijas un Latvijas pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projekts, kura mērķis ir palielināt reģiona enerģētisko neatkarību, sekmēt zaļās enerģijas ražošanu un uzlabot starpvalstu elektroenerģijas tīklu pieslēgumu attīstību. Plānots, ka šis unikālais projekts, kas apvieno divas valstis, būs labās prakses piemērs elektroapgādes drošības sekmēšanai visā reģionā. ELWIND projekta mērķis ir veicināt valstu atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanu un energoapgādes drošību, palielinot jūras vēja enerģijas apjomus Igaunijā un Latvijā. Sadarbības projekta īstenošanai plānots piesaistīt ES finansējumu.
Kāpēc valstis ir nolēmušas attīstīt atkrastes vēja parku paralēli privātajam sektoram?
Igaunijas un Latvijas budžetā iekļautais atkrastes vēja projekts sniedz garantiju, ka jūras vēja enerģija tiks izmantota un vēja parki darbosies bez valsts subsīdijām, sniedzot papildu garantiju, ka valsts noteiktie atjaunojamās enerģijas mērķi tiks sasniegti. Projekta īstenošana nodrošinās arī labāku izpratni par nozares vājajām vietām, tādējādi ļaujot valstij būt labākai nozares partnerei un sniedzot iespēju Igaunijai un Latvijai kļūt par reģiona izcilības centru. Turklāt, valstu īstenotie sagatavošanas darbi sniegs privātajiem attīstītājiem pārliecību par vēja parku būvniecību norādītajās teritorijās. Šādā veidā tiek mazināti iespējami risku privātajiem attīstītājiem.
Kāpēc šis koncepts?
ELWIND mērķis ir veicināt pāreju uz zaļās enerģijas ieguvi Igaunijā un Latvijā, īstenojot valsts vadītu energoapgādes drošības projektu. ELWIND projektu plānots finansēt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) fonda, kas radīts, lai ES līmenī īstenotu starpvalstu projektus atjaunojamās enerģijas pārvadei un nodrošinātu pēc iespējas zemākas projekta īstenošanas izmaksas, vienlaikus radot maksimālu ieguvumu sabiedrībai. ELWIND ir iekļauts pirmajā atjaunojamās enerģijas pārrobežu (CB RES) projektu sarakstā ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros, kas ļauj pieteikt papildu finansējumu izpētei. Pieteikšanās tiks atklāta 2022. gada novembra vidū.
Kāpēc ELWIND teritorijas ir noteiktas attiecīgajās vietās?
Pēc Igaunijas un Latvijas valstu pasūtījuma ir veikta rūpīga priekšizpēte, analizējot dažādus vides, sociāli ekonomiskos un tehniskos kritērijus (iespējamo ietekmi uz putniem, zivīm un dabu kopumā, kā arī jūras gultnes, ledus un vēja apstākļus), lai atrastu piemērotāko vietu potenciālajam atkrastes vēja parkam.
| LATVIJA |
| Saskaņā ar šobrīd pieejamo informāciju Rietumkrastā starp Liepāju un Ventspili ir vispiemērotākie apstākļi jūras vēja enerģijas attīstībai. Pateicoties labiem vēja un ledus apstākļiem, kā arī ģeoloģiski atbilstošai jūras gultnei, Rietumu piekraste starp Liepāju un Ventspili ir piemērotākā vieta atkrastes vēja parka attīstībai. Šajā teritorijā ir arī mazāka iespējamība ietekmēt savvaļas floru un faunu. Plānotā ELWIND teritorija atrodas Latvijas jūras telpiskā plānojuma noteiktās zonas robežās. |
| IGAUNIJA |
| Saskaņā ar šobrīd pieejamo informāciju Rietumkrastā starp Liepāju un Ventspili ir vispiemērotākie apstākļi jūras vēja enerģijas attīstībai. Pateicoties labiem vēja un ledus apstākļiem, kā arī ģeoloģiski atbilstošai jūras gultnei, Rietumu piekraste starp Liepāju un Ventspili ir piemērotākā vieta atkrastes vēja parka attīstībai. Šajā teritorijā ir arī mazāka iespējamība ietekmēt savvaļas floru un faunu. Plānotā ELWIND teritorija atrodas Latvijas jūras telpiskā plānojuma noteiktās zonas robežās. |
Kad ELWIND sāks darboties un ražot enerģiju?
Projekta realizāciju plānots noslēgt 2030. gadā, taču tas būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no projekta galīgā risinājuma un nepieciešamības uzsākt papildu plānošanas vai izpētes procesus, lai pieslēgtos pie maģistrālā tīkla. Visbeidzot, projekta realizācija ir atkarīga no piegādes ķēdēm, t. i., esošajiem resursiem un to pieejamības. Tā kā visas ES valstis ir noteikušas 2030. gadu kā pirmo atskaites punktu savu nacionālo klimata mērķu sasniegšanai, mums jābūt gataviem, ka šīs desmitgades beigās trūks vai nebūs pieejami specifiski resursi un uzņēmumu ražošanas jaudas, kas nepieciešamas atkrastes vēja parku izveidei. Nepietiekama ekspertu un kvalificēta darbaspēka pieejamība, kā arī turbīnu uzstādīšanai piemērotu kuģu trūkums un ierobežota pieeja ostām, kas piemērotas vēja turbīnu elementu būvniecībai, uzglabāšanai un uzstādīšanai, varētu kļūt par galveno šķērsli daudzu vēja parku pabeigšanai līdz 2030. gadam.
Kā šāda mēroga vēja parks ietekmēs apkārtējo dabu?
Igaunijas un Latvijas jūras telpiskajos plānojumos atkrastes vēju parka teritorijas ir noteiktas tā, lai pēc iespējas nenonāktu pretrunās ar vides vērtībām. Pirms atkrastes vēja parku būvniecības tiks veikts visaptverošs ietekmes uz vidi novērtējums, tostarp analizējot ietekmi uz putniem, sikspārņiem, roņiem un zivīm. Pētot iespējamās sociāli ekonomiskās sekas, papildus uzmanība tiks pievērsta arī ietekmei uz ainavu. Starp atsevišķiem vēja parkiem plānots veidot buferjoslas, lai atvieglotu putnu, roņu un citu jūras iemītnieku pārvietošanos. Ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN) var tikt konstatēta nepieciešamība samazināt jūras telpiskajā plānojumā noteiktās vēja enerģijas attīstības teritorijas.
Kā esošie vēja parki Baltijas jūrā līdz šim ir ietekmējuši zivis, putnus un jūras iemītniekus?
Igaunijas un Latvijas jūras telpiskajos plānojumos atkrastes vēju parka teritorijas ir noteiktas tā, lai pēc iespējas nenonāktu pretrunās ar vides vērtībām. ELWIND teritorijas atrodas vēja enerģijas attīstības zonā, kas noteikta arī Latvijas jūras telpiskajos plānojumos. Šīs teritorijas saskaņā ar dažādiem kritērijiem ir novērtētas kā piemērotākās vēja parku izveidei. Tas nozīmē, ka ir zema iespējamība ietekmēt jūras iemītniekus un putnus. Atļauju izsniegšanas ietvaros tiks veikts plašs ietekmes uz vidi novērtējums, kas iekļaus arī iespējamo ietekmi uz jūras iemītniekiem un putniem.
| LATVIA |
| Lai saņemtu atļauju vēja parka attīstībai, tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kurā ietverta arī ietekme uz putniem, sikspārņiem, roņiem u.c. Ja IVN pētījumu rezultāti vai ekspertu atzinumi atspoguļos iespējamu negatīvu ietekmi, tiks meklēti citi vēja parka risinājumi. |
| IGAUNIJA |
| Igaunijā šobrīd tiek veikti vairāki pētījumi par ietekmi uz zivju nārstošanu un putnu migrāciju. Par pētījumu rezultātiem tiks informēta arī sabiedrība. Piemēram, Dānijā veiktie pētījumi par atkrastes vēja parku ietekmi liecina, ka gadījumos, kad plānošana ir bijusi visaptveroša, nav būtiskas negatīvas ietekmes uz jūras iemītniekiem. Tomēr ietekme dažādās vietās var atšķirties, tāpēc tiek gaidīti pētījumu rezultāti par situāciju Igaunijas piekrastes ūdeņos. |
Vai vēja parks būs redzams no krasta un kā tas ietekmēs ainavu?
Atkrastes vēja parki, kas atrodas aptuveni 10 vai pat 15 km attālumā no krasta līnijas, ir redzami pie horizonta, savukārt turbīnas, kas ar 1 km distanci izvietotas parka teritorijas iekšienē, būtiski neietekmē ainavu. Atkrastes vēja parks, kas atrodas aptuveni 35 km attālumā no krasta līnijas, nav redzami vispār, taču to būvniecība un uzturēšana ir dārgāka. Plānots, ka Latvijā izbūvētais vēja parks atradīsies aptuveni 20 km no krasta līnijas.
Kāds ir ELWIND vēja parku kalpošanas ilgums un kas notiks pēc tam?
Vidējais atkrastes vēja parku pilnvērtīgas darbības ilgums ir aptuveni 25 gadi. Tāds ir arī prognozētais ELWIND vēja parka kalpošanas ilgums. Visticamāk, ELWIND būvniecības laikā, būvmateriālu, tostarp vējdzirnavu lāpstiņu, tehnoloģijas būs tik attīstītas, ka tās būs iespējams pārstrādāt un izmantot atkārtoti.
Kāds ir ELWIND oglekļa pēdas nospiedums?
ES dalībvalstis ir vienojušās par klimata mērķiem, kas paredz pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamo enerģiju. Aizstājot uz fosilo kurināmo balstītu elektroenerģijas ražošanu ar atkrastes vēja parku, kura jauda būtu 1000 MW, CO2 emisiju apjomi samazinātos par aptuveni 3 miljoniem tonnu gadā. Tieši šādi jaudas apjomi arī plānoti ELWIND parkā. Plānotais CO2 emisiju samazinājums būtu līdzvērtīgs apjomam, ko Igaunijas un Latvijas transporta nozares kopā rada gada laikā.
Vēja enerģija ir lētāka nekā enerģijas ieguve no fosilā kurināmā, kā arī atstāj mazāku ietekmi uz vidi. Saskaņā ar pētījumiem vēja ģenerators saražo 11 gramus CO2 uz katru saražotās elektroenerģijas kilovatu. Piemēram, ražojot elektroenerģiju, sadedzinot ogles, tiek iegūti 1000 grami CO2 pret tādu pašu elektroenerģijas daudzumu (Bernstein Research, 2021).
Kāda ir vēja parku nozīme energoapgādes drošībā?
Atkrastes vēja parki ir būtisks priekšnoteikums autonomai enerģijas ražošanai reģionā, kas sekmēs lielāku enerģētisko neatkarību un palielinās enerģētisko drošību. Ja Baltijas valstis ražos lielākus enerģijas apjomus un attīstīs funkcionējošu elektroenerģijas pārvades sistēmu, pieaugs arī enerģētiskā drošība. ELWIND projekts veicinās arī starpvalstu sadarbību, kas ir ļoti svarīga no enerģētiskās drošības viedokļa, jo palīdz izrādīt solidaritāti krīzes situācijās un stiprina līdzīgi domājošo valstu attiecības.
Kādus ieguvumus enerģijas eksports sniegs Igaunijai un Latvijai?
No enerģijas pārdošanas iegūtie līdzekļi paliek valstī, sniedzot ieguvumu sabiedrībai un ekonomikai. Tas viennozīmīgi ir ieguvums, domājot par enerģētisko drošību un stabilu enerģijas piegādi par pieejamām cenām. Tas palielinās arī valsts konkurētspēju kopumā, uzlabojot investīciju un uzņēmējdarbības vidi. Tomēr mūsu galvenais mērķis, attīstot vēja parkus, ir nodrošināt mūsu pašu iedzīvotāju vajadzības un piedāvāt elektroenerģiju par pieejamu cenu. Tikai pēc tam sekos eksports.
Latvija un Igaunija ir starp tām Eiropas valstīm, kurām ir augsts atkrastes vēja enerģijas ražošanas potenciāls. Vējš ir viens no mūsu nacionālajiem resursiem, kas līdz šim nav pilnībā novērtēts un izmantots. Īstenojot šāda mēroga jūras vēja projektu, Latvija un Igaunija no elektroenerģijas importētājām kļūs par elektroenerģijas eksportētājām, kas palīdzēs stabilizēt elektroenerģijas cenas patērētājiem un sekmēt reģiona ekonomisko attīstību.
Kādus ieguvumus un priekšrocības no ELWIND iegūs Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji?
Īstenojot ELWIND projektu, enerģijas tirgu papildinās nozīmīgi atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomi, kas veicinās stabilākas un pieejamākas elektroenerģijas cenas visā reģionā. Visi Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji gūs labumu no pieejamām elektroenerģijas cenām.
Turklāt šāda mēroga projekts sniegs tiešu ekonomisku ieguvumu vietējām kopienām, kā arī papildinās valstu budžetu, pateicoties privāto attīstītāju maksājumiem par tiesībām izmantot publisko ūdenstilpi.
Pakāpeniski tika samazināta uz fosilo kurināmo balstīta enerģijas ražošana un laikā, kad visa Eiropa attīsta elektromobilitāti, palielinot elektroenerģijas patēriņu, steidzami ir nepieciešams palielināt zaļās elektroenerģijas apjomus.
Kā vietējie iedzīvotāji un pašvaldības varētu gūt labumu no vēja parkiem, no ELWIND?
Šāda mēroga atkrastes vēja parks var kalpot kā būtisks reģiona attīstības veicinātājs! Viena vēja parka vidējais darbības laiks ir aptuveni 25-30 gadi, kas vietējiem iedzīvotājiem sniegs papildus darba vietas vēja parku apkalpošanā un nodrošinās lielākas pieejamās elektroenerģijas jaudas. Tas nodrošinās arī papildus iespējas uzņēmējdarbības attīstībai.
Lai optimizētu izmaksas, atkrastes vēja parkiem ir nepieciešama sauszemes tehniskās apkopes bāze, kas parasti atrodas ostā pēc iespējas tuvāk vēja parkam. Citu valstu pieredze liecina, ka, izveidojot salīdzinoši augsti atalgotas darbavietas, attīstās arī citas jomas un aktivitātes. Ņemot vērā, ka vēja parku tehniskās apkopes bāzēs strādājošajiem profesionāļiem būs nepieciešama prasmju pilnveide, attīstīsies arī apmācību iespējas reģionā.
Citviet pasaulē vietējiem iedzīvotājiem ir pieejamas dažādas iespējas gūt labumu no atkrastes vēja parkiem, piemēram, vietējie iedzīvotāji var ieguldīt līdzekļus vēja enerģijas ražošanā. Ja to pieļaus attīstītāja pieeja, šādas iespējas nākotnē varētu tikt izskatītas arī Latvijā.
| LATVIJA |
| Latvijā tiek izskatīts normatīvais regulējums, lai izstrādātu modeli, kas ļautu vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem gūt labumu, taču jautājums par ārzonu kompensācijas mehānismu šobrīd nav aktuāls. |
| IGAUNIJA |
| Ar attiecīgo pašvaldību starpniecību atkrastes vēja parks sniegs finansiālus ieguvumus vietējiem iedzīvotājiem. |
Cik izmaksās ELWIND un no kādiem līdzekļiem tas tiks finansēts?
| LATVIJA |
| Valstis pašlaik īsteno teritoriju sākotnējo attīstību un veic visos nepieciešamos pētījumus, lai saņemtu licences vēja enerģijas ražošanai. Paredzams, ka pētījumi un IVN izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, tostarp hibrīdtīkla pētījumu izmaksas (aptuveni 6 miljoni eiro). ELWIND ir iekļauts pirmajā atjaunojamās enerģijas pārrobežu (C-B RES) projektu sarakstā ES infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros, kas ļauj saņemt līdz pat 50% finansējuma pētījumiem, palīdzot saglabāt iespaidu uz gala patērētāju saprātīgā apjomā. Pēc tam valsts rīkos izsoli, pamatojoties uz konkursa vai selektīvas izsoles principiem, lai atrastu privātos attīstītājus, kas būvēs un izmantos vēja parkus, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem. |
| IGAUNIJA |
| Valstis šobrīd īsteno teritoriju sākotnējo attīstību un veic visos nepieciešamos pētījumus, lai saņemtu licences vēja enerģijas ražošanai. Paredzams, ka tehniskā izpēte un IVN pētījumu izmaksas Igaunijā būs aptuveni 20-25 miljoni eiro. Tās ir izmaksas, kurās valstij sākotnēji jābūt gatavai investēt. ELWIND ir iekļauts pirmajā atjaunojamās enerģijas pārrobežu (C-B RES) projektu sarakstā ES infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros, kas ļauj saņemt līdz pat 50% finansējuma pētījumiem, palīdzot saglabāt iespaidu uz gala patērētāju saprātīgā apjomā. Pašlaik Igaunija izmanto valsts ieņēmumus no CO2 kvotu izsolēm, lai izveidotu projekta budžetu. Taču turpmākās izmaksas tiks pieskaitītas izsoles sākumcenai, t.i., izdevumus, kas radušies par valsts pasūtītajiem pētījumiem, segs izsoles uzvarētājs. Valsts rīkos izsoli, pamatojoties uz konkursa vai selektīvas izsoles principiem, lai atrastu privātos attīstītājus, kas būvēs un izmantos vēja parkus, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem. |
Kas notiek, ja vējš nepūš?
Patiesi, vēja turbīnas neražo elektrību periodos, kad vējš nepūš. Lai lielākā daļa mūsdienu vēja turbīnu darbotos, nepieciešamais minimālais vēja ātrums ir 3 m/s, un piejūras teritorijās ir ļoti maz dienu, kad vēja ātrums ir nepietiekams turbīnu darbināšanai. Pat tad, kad ūdens līmenī ir bezvējš, turbīnas rotora augstumā, kas ir aptuveni 150 – 200 m, vējš ir pietiekami spēcīgs.
| LATVIJA |
| Lai izvairītos no riskiem, ko rada pilnīgs bezvējš, valstij jāattīsta arī saules enerģijas risinājumi un jāuztur esošās hidroelektrostacijas. Tas ir visaptverošs risinājums, kas ļaus nodrošināt elektroenerģijas ražošanu neatkarīgi no laikapstākļiem un trešo valstu piegādātājiem. |
| IGAUNIJA |
| Vēja parku attīstība visā pasaulē iet roku rokā ar iegūtās enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju attīstību, lai nodrošinātu tās pieejamību arī laikā, kad vējš nepūš. Ar pietiekamu uzglabāšanas jaudu vēja enerģija nākotnē varētu kļūt par lielāko Igaunijas enerģijas avotu. |
Cik blīvi Igaunijas un Latvijas jūras teritorija var tikt apbūvēta ar vēja parkiem?
Jūras teritorija noteikti nebūs blīvi apbūvēta ar vēja parkiem. Pašreizējie plāni paredz, ka pirmais atkrastes vēja parks tiks pabeigts līdz šīs desmitgades beigām.
| LATVIJA |
| Latvijas jūras teritorija ir 28 348 km2, un tikai 5,8% no tās ir piemēroti atkrastes vēja parku būvniecībai. Paredzams, ka nākotnē Latvijas piekrastē varētu būt vairāki šādi parki, taču tas nenozīmē, ka visas piemērotās teritorijas tiks blīvi apbūvētas ar vēja turbīnām. Konkrētu projektu attīstība būs atkarīga no investoru intereses un tā, vai viņi saskatīs tirgū biznesa iespējas. Turklāt, visi atkrastes vēja parki tiks būvēti saskaņā ar jūras teritoriālo plānojumu, kas izstrādāts vides un sabiedrības interesēs. Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm Latvijas jūras vēja enerģijas potenciāls varētu sasniegt 15,50 GW, gadā saražojot 49,20 TWh elektroenerģijas. Tas ir teorētiskais maksimums un tas pārsniedz šobrīd nepieciešamos apjomus. |
| IGAUNIJA |
| Igaunijas jūras teritorija ir 35 000 m2, un tikai 4-5% no tās ir piemēroti atkrastes vēja parku būvniecībai, taču tas nenozīmē, ka visas piemērotās teritorijas tiks blīvi apbūvētas ar vēja turbīnām. Tas ir teorētiskais maksimums un tas pārsniedz šobrīd nepieciešamos apjomus. Patiesībā jaudai ir jābūt nedaudz lielākai par šī brīža nepieciešamību, lai sekmētu konkurenci un labākie projekti izdotos. Atbilstoši veiktajiem pētījumiem, jūras telpiskajā plānojumā ir noteiktas piemērotākās teritorijas atkrastes vēja enerģijas ražošanai, tomēr, ja dažādie pētījumi un ietekmes uz vidi novērtējumi parādīs, ka konkrētā teritorija tomēr nav labākā vieta vēja parkam, vēja ģeneratorus tur nebūvēs. Teorētiskais maksimālais ražošanas potenciāls jūras vēja parkos būtu aptuveni 7 GW. Igaunijas maksimālais patēriņš ir 1,5 GWh. Tātad maksimālā potenciālā ražošanas jauda ir vairākas reizes lielāka par Igaunijas vajadzībām, un mums ir liels potenciāls atkal kļūt par enerģijas eksportētājvalsti. Tajā pašā laikā mums ir jāpalielina elektroenerģijas pārvades jauda, jo mūsu pašreizējais elektrotīkls nespēj apkalpot 7 GWh. |
Vai vēja parks ietekmēs mūsu valsts aizsardzību?
| LATVIJA |
| Latvija šobrīd izskata iespējas, kā modernizēt aizsardzības tehnoloģijas, jo, attīstot atkrastes vēja parkus, tāda nepieciešamība noteikti radīsies. Viena no iespējām ir kompensācijas mehānismu ieviešana (pašlaik tiek izstrādāts likumprojekts). Šajā gadījumā Aizsardzības ministrija izvērtētu katru projektu, ņemot vērā aizsardzības vajadzības. Pēc novērtējuma tiktu izvēlēts tehniski piemērotākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums, un, saskaņā ar vienošanos un konkrētiem nosacījumiem, tiktu noteikta un izmaksāta kompensācijas summa. Izdevumu summa noteikta un izmaksāta saskaņā ar dokumentālu vienošanos, kurā būtu noteikta iespējamās kompensācijas forma un nosacījumi. |
| IGAUNIJA |
| Noteikti neietekmēs. Igaunija investēs aptuveni 70 miljonus eiro dažādās sistēmās, lai nodrošinātu, ka vēja parki vairs netraucē radaru darbību. Pašlaik gandrīz 85% Igaunijas kontinentālās teritorijas joprojām ir pakļauti augstuma ierobežojumiem, ko vēja parku būvniecībai, papildus dabas aizsardzības ierobežojumiem, noteikuši bruņotie spēki. Pēc šo investīciju veikšanas radaru ierobežojumi neradīs problēmas atkrastes vēja parkiem Rīgas jūras līcī. ELWIND vēja parks Igaunijas teritorijā netraucēs militāro radaru darbībai. |
