Atkrastes vēja parku attīstībai nepieciešama savlaicīga iedzīvotāju iesaiste, konkrēti ieguvumi piekrastes kopienām un vietējo uzņēmumu gatavība darbam nozarē. Šīs ir galvenās atziņas, ko Kurzemes pašvaldību, plānošanas reģionu, nevalstisko organizāciju, zvejnieku un uzņēmēju pārstāvji guva pieredzes apmaiņas braucienā uz Nīderlandi no 5. līdz 7. oktobrim.
Vizītes dalībnieki apmeklēja vēja parku Windpark Fryslân, Súdwest-Fryslân pašvaldību, Eemshaven ostu un uzņēmuma TKF kabeļu ražotni. Viņi iepazinās ar atkrastes vēja nozares lomu piekrastes ekonomikā un vietējo kopienu iesaisti projektu attīstībā. Braucienu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Nīderlandes Karalistes vēstniecību Latvijā un Linked by Offshore Wind – Nīderlandes atkrastes vēja nozares uzņēmumu un tehnoloģiju ekspertu sadarbības tīklu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis uzsver, ka atkrastes vēja parku attīstība var veicināt ilgtermiņa izaugsmi piekrastes reģionos.
“Atkrastes vēja enerģijas nozīme Latvijas ekonomikā sniedzas tālāk par elektroenerģijas ražošanu. Tā var veicināt ostu attīstību, radīt pasūtījumus loģistikas un tehniskās apkopes uzņēmumiem, kā arī sekmēt jaunu ražotņu izveidi. Nīderlandes pieredze rāda, ka šo iespēju izmantošanai jāgatavojas laikus – jāapzina vietējo uzņēmumu iespējas iesaistīties un ar piekrastes kopienām jāapspriež tām būtiskie ieguvumi. Šādu pieeju vēlamies īstenot arī ELWIND projektā.”
Iesaistīt kopienas un nodrošināt vietējos ieguvumus
Vēja parks Windpark Fryslân atrodas Frīzlandes provincē, Eiselmēra ezerā (IJsselmeer). Tā izbūves un darbības apstākļi atšķiras no Baltijas jūrā plānotā ELWIND, tomēr vairāki risinājumi var būt noderīgi arī Latvijai. Lai mazinātu ietekmi uz ainavu, turbīnas izvietotas kompaktā sešstūrī, nevis garā līnijā. Savukārt radaru vadīts brīdinājuma apgaismojums ieslēdzas tikai tad, kad tuvojas lidaparāts, un pēc tam izslēdzas, mazinot gaismas radītos traucējumus apkārtnes iedzīvotājiem.
Súdwest-Fryslân pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka vietējās kopienas jāiesaista jau projekta sākumā, rīkojot atklātas diskusijas un kopīgi meklējot pieņemamus risinājumus. Windpark Fryslân projektā izveidots arī kopienas fonds, kas atbalsta vietējās iniciatīvas tūrisma, atpūtas, sporta, kultūras mantojuma saglabāšanas un dabas aizsardzības jomā. Piemēram, finansējums piešķirts vēsturiskas kuģubūvētas restaurācijai, pludmales volejbola laukuma izbūvei vai vietējā sporta kluba energoefektivitātes uzlabošanai.
Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Anete Jansone uzsver, ka arī Latvijā jau laikus jāmeklē risinājumi, kas saskaņo vietējo iedzīvotāju intereses ar reģiona attīstības iespējām.
“Raugoties no Kurzemes attīstības vajadzībām, vissvarīgākā atziņa ir par līdzsvara atrašanu starp iedzīvotāju interesēm un reģiona izaugsmi. Nīderlandē redzējām, ka liela nozīme ir neitrālam sarunas vadītājam, kurš palīdz uzturēt dialogu starp attīstītāju, pašvaldību un iedzīvotājiem,” viņa piebilst.
Ostu ieguvumi nav automātiski
Eemshaven osta ir viena no nozīmīgākajām enerģētikas ostām Nīderlandē un būtisks atkrastes vēja parku apkalpošanas centrs Ziemeļjūras reģionā. Vēja parku apkalpošana ievērojami paplašinājusi ostas darbību un radījusi pieprasījumu pēc plaša pakalpojumu klāsta – no loģistikas infrastruktūras, transporta un tehnikas nomas līdz ēdināšanai, naktsmītnēm un dažādiem uzturēšanas pakalpojumiem.
“Kurzemē būtiski ir panākt, lai atkrastes vēja nozares attīstība dotu ieguvumus arī piekrastes iedzīvotājiem. Vēja parku būvniecība un turpmākā apkalpošana var radīt darbavietas un pieprasījumu pēc vietējiem pakalpojumiem – no tehniskās apkopes līdz naktsmītnēm un ēdināšanai. Piekrastes pilsētām tā ir iespēja piesaistīt inženierus un tehniskos speciālistus un attīstīt infrastruktūru,” norāda Anete Jansone.
Latvijā šīs iespējas ir īpaši nozīmīgas Liepājai, Ventspilij un citām piekrastes teritorijām. Atkrastes vēja parku būvniecībai un apkalpošanai vajadzīgas ostas, noliktavu un montāžas teritorijas, kuģi, kabeļi, apkopes bāzes un kvalificēti speciālisti. Jo plašāk nepieciešamos darbus, piegādes un pakalpojumus spēs nodrošināt Latvijas uzņēmumi, jo lielāks būs nozares pienesums reģionu ekonomikai.
Atjaunīgā elektroenerģija – priekšnoteikums jaunām ražotnēm
Zaļā ūdeņraža un sintētiskās degvielas ražošanai nepieciešams liels atjaunīgās elektroenerģijas apjoms, tāpēc tās pieejamība ir viens no izšķirošajiem nosacījumiem investīciju piesaistei šajās nozarēs. Braucienā piedalījās arī uzņēmuma NorSAF dibinātājs un valdes loceklis Jānis Kisiels. Uzņēmums Liepājā iecerējis attīstīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanu.
“Elektroenerģija ir nepieciešama gan mājsaimniecībām, transportam un apkurei, gan jaunu ražotņu darbībai. NorSAF ražošanas iecerei vajadzīgs liels atjaunīgās elektroenerģijas apjoms. Tāpēc mums ir svarīgi saprast ELWIND attīstības plānus un to, kā atkrastes vēja enerģija nākotnē varētu nodrošināt jaunu ražotņu vajadzības Latvijā,” norāda Jānis Kisiels.
Viņš piebilst, ka jaunu ražotņu izveide palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas un var nodrošināt ilgtermiņa noietu tās ražotājiem. Tas ir būtiski arī enerģētikas projektu investoriem un finansētājiem, kuriem jāvērtē, vai saražotajai elektroenerģijai būs pircēji.
Nīderlandes pieredze jāpielāgo Latvijas apstākļiem
Nīderlandē redzētais iezīmē Latvijā risināmos uzdevumus: iesaistīt vietējos iedzīvotājus, vienoties par ieguvumiem kopienām, sagatavot ostas un uzņēmumus darbam nozarē un skaidrot ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus. Šis darbs jāsāk savlaicīgi, lai saskaņotu enerģētikas attīstības mērķus ar piekrastes iedzīvotāju interesēm.
“Vēja parks Windpark Fryslân atrodas ezerā, bet ELWIND plānots Baltijas jūrā, kur vēja parku izbūvi un darbību ietekmē citi dabas un tehniskie apstākļi. Nīderlandē redzētie risinājumi jāvērtē, ņemot vērā Latvijas piekrastes apstākļus, vides izpētes rezultātus un vietējo iedzīvotāju vajadzības,” uzsver Jānis Ločmelis.
Vizītes fotogrāfijas pieejamas LIAA foto galerijā.
Par ELWIND projektu
ELWIND ir Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekts atkrastes vēja parka būvniecībai Baltijas jūrā ar abu parku kopējo jaudu līdz 2 GW. Tā mērķis ir stiprināt reģiona energodrošību un atbalstīt pāreju uz atjaunīgo enerģiju. Projekta pašreizējā priekšattīstīšanas posmā tiek veikta vides un tehniskā izpēte, lai sagatavotu teritorijas turpmākai attīstībai. Izsoli, kurā vēja parku attīstīšanas tiesības paredzēts nodot kvalificētam attīstītājam, plānots organizēt 2029. gadā. Izraudzītais attīstītājs būs atbildīgs par turpmāko projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju. Orientējošais vēja parku darbības sākšanas termiņš ir 2035. gads.
ELWIND projektu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Igaunijas Vides investīciju centrs (KIK) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Igaunijas Republikas Klimata
